Pagasttiesa Latvijā / Modrīte Mazure-Vucāne

E. Levits savā rakstā “Par nacionālo identitāti un demokrātisko atmiņu politiku” ir minējis, ka pagasttiesa kā gadsimtiem sena tiesas institūcija, kurā tiesas spriedēji bijuši latvieši un kurā viņi mācījušies aizstāvēt savas tiesības, ir veidojusi latviešu tiesisko apziņu, un tiesiskā apziņa kopā ar latviešu valodu, kultūru, sociālo atmiņu un likteņkopību veido latvisko jeb nacionāli kulturālo identitāti (Jurista Vārds, 2012, Nr. 1, 20. lpp). Modrītes Mazures-Vucānes pētījums par paggasttiesu veidošanos un attīstību Latvijas teritorijā balstās plašā literatūras, normatīvo aktu, judikatūras un arhīvu materiālu bāzē. Arhīvu materiāli iegūti Latvijā un arī Krievijā – Krievijas Valsts vēstures arhīvā un Centrālajā Valsts vēstures arhīvā. Daudzi atrastie materiāli līdz šim nav publicēti. Autore uzskata, ka pagasttiesas – aizbildnības, aizgādnības un adopcijas institūcijas, kas 20. gs. 20. un 30. gados turpināja pastāvēt uz cariskajā Krievijas izveidotās tiesību normatīvās bāzes – veiksmīgi tālāk attīstījušās kā tiesu varas institūcijas, kuru funkcijas ir bijušas daudz plašākas par aizbildnības institūcijas kompetencēm. Grāmatā pagasttiesas aplūkotas kā aizbildnības, aizgādnības un adopcijas institūcijas, akcentējot to darbību 19. gs. – 20. gs. 40. gados un atspoguļot institucionālās atšķirības un to evolūciju Latgalē un citos novados.

Grāmata būs saistoša gan studentiem juristiem un tiesību zinātnes vēsturniekiem, gan arī jebkuram lasītājam, kas interesējas par Latvijas tiesību vēsturi.